četrpadsmitais grāmatās

Ja pagājušais gads manā dzīvē ir bijis pilns ar visādiem lieliem notikumiem, kuru nozīme tā patiesi atklājas tikai tagad - retrospektīvi -, tad grāmatu ziņā tas ir bijis visai pašķidrs. Lai arī Goodreads stāsta, ka esmu izlasījusi 57 literāros darbus (par diviem vairāk nekā 2013.), lappušu skaits it nemaz nav spīdošs - vien 16817, kas ir par apmēram četrarpus tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā gadā. Un es varu godīgi atzīt, ka tas ir mana slinkuma dēļ. Darbs grāmatnīcā lasīt iedvesmo pavisam noteikti, taču atņem laiku un spēku, un varbūt arī gribēšanu to darīt.

Varbūt tādēļ esmu gājusi īsāko un vieglāko ceļu, beidzot sākot lasīt grafiskās noveles - atņemot tās no mana izlasīto darbu skaita, es tik tikko esmu pārkāpusi izaicinājumā noteikto 40 robežu. Un tomēr tādējādi esmu iepazinusies ar daudzām skaistām pasaulēm, kurās noteikti atgriezīšos. Jāizceļ noteikti ir Geimena Sandman sērijas iesākšana, kā arī burvīgā Saga.

Tomēr šis ir gads, kurā izlasīju savu visbiezāko grāmatu līdz šim - 1347 lappušu biezo The Wise Man's Fear, kas it nemaz nešķiet tik bieza mirklī, kad tajā iegrimsti. Atzīmēšanas vērts ir arī fakts, ka šogad esmu izlasījusi arī vissenāko darbu, kas man līdz šim ir atzīmēts Goodreads - 1818. gadā publicēto, oriģinālo Frankenšteinu. (Diemžēl es it nemaz neesmu klasikas eksperts, jo lasu lielākoties šajā gadsimtā izdotu literatūru. Vēl viena lieta, ko labot divtūkstoš piecpadsmitajā.)

Esmu bijusi ne tikai slinka lasītāja, bet arī slinka rakstītāja - kopumā šogad (un vispār) uzrakstītas vien 23 atsauksmes ar ievērojamu regularitātes samazināšanos, tuvojoties Jaunajam gadam. Reizēm apsvēru ķecerīgu domu pavisam atmest šīm muļķībām ar roku, taču, uzmetot aci statistikai, jūtu, ka varbūt tik traki nav. Nevaru solīt biežākus ierakstus, bet varu censties apsolīt vairāk kvalitātes tajos retajos, kas parādīsies. Es taču tikai mācos.

Skatītākās atsauksmes manā blogā likumsakarīgi ir tās, kurām šogad iznāca filmas - Labirinta gūstā un Neatrodamā. Toties pašai man lielākais prieks ir par ne-daiļliteratūru, ko saņēmos ne vien izlasīt, bet arī aprakstīt, - medicīniskā Do No Harm un redzesloku paplašinošā My Brief History. Diemžēl aizkulisēs (lasīt - melnrakstos) palika ieplānotais zinātnes grāmatu tops, kam dienasgaismu vajadzēja ieraudzīt pirms Ziemassvētkiem. Taču varbūt es vēl paspēšu tam pieķerties, jo nespēju neskumt par to, cik maz uzmanības šai literatūrai tiek pievērsts.

Šis ir sanācis tāds ļoti statistisks ieraksts, bet skaitļi tomēr ir vistīrākās mērvienības, ko izmantot, atskatoties pagātnē. Pat tad, kad temats ir tik neviennozīmīgs kā šis. Bet tā vispārīgi? Esmu izlasījusi ļoti daudz kā laba, ja arī blogā parādās lielākoties tikai sliktais. Pārskatot Goodreads izaicinājuma sarakstu, pie sevis smaidīju. Tad paceļu galvu uz grāmatu kalniem sev priekšā, nopūšos un nolemju - piecpadsmitajā es mazāk pīšos pati sev pa kājām un beidzot ķeršos pie sen sapirktām un sadāvinātām grāmatām, lai tās nestāv un mani nekaitina. Un atļaušu sev pārlasīšanas baudu, lai atdzertos pēc jaunu iespaidu skrējiena.

Lai jums pasauļu piepildīts šis gads!