Manas mīļgrāmatas

“Picking five favorite books is like picking the five body parts you'd most like not to lose.”

-Neil Gaiman

Pateicoties Andrejam, arī es esmu tikusi pie aicinājuma izteikties par savām mīļākajām grāmatām. Centīšos kaut ko kaut kā atlasīt un nevienu sirdij tuvu darbu neaizvainot.

Tas gan izrādījās daudz sarežģītāk nekā es sākumā iedomājos. Šis saraksts ir šķībs, greizs un nepareizs, un es zinu, ka jau rīt domāšu pavisam citādi. Pilnībā pārliecināta esmu tikai par pirmajām trim (nu, varbūt piecām) pozīcijām, bet pārējās mainās atkarībā no noskaņojuma un manas atmiņas paklausības. Nav daudz grāmatu, kas spētu mani sirdi sažņaugt tik spēcīgās spīlēs, lai es tās spētu nosaukt par savām mīļākajām. Un tomēr:

"Ulubeles pasakas", Nora Ikstena

"Upe, kas rāmi plūda cauri Ulubelei, nudien bija neparasta upe."

Dieviņš ir parūpējies, lai visi neparastie ļaudis būtu atraduši savu mājvietu Ulubelē. Te sastopams gan vecais upes vērotājs Meinards un Nāves salas Strēlnieks, gan gudrības maizes cepējs Brīnumbeķeris un Kugas mājas Artiste, gan Kaparāmura spoguļzivju kārotājs Skrīveris un Kābeļu kalna Romeo un Jūlija. Te godā tiek celts Skolmeistars un Burtlicis, atkūst Ledenes atsaldētās smadzenes, bet kaunu piedzīvo nez no kurienes ieklīdušais drāķis. Un Ulubelē aug raganbekas, kuras drīkst ēst tikai tie, kuri tic, ka tās ir ēdamas. Jo tās ir gan ēdamas, gan indīgas. Viss atkarīgs no ticības.

/Gundega Blumberga, jo es labāk nepateiktu,/

"My Brief History", Stephen Hawking

"My father, Frank, came from a line of tenant farmers in Yorkshire, England."

Stīvens Hokings ir viens no mūslaiku zināmākajiem (lai neieslīgtu galējībās, neteikšu, ka viszināmākais) un ievērojamākajiem zinātniekiem. Viņš pats ir sarakstījis vairākas grāmatas, no kurām mēs visi esam noteikti dzirdējuši par "A Brief History of Time" (Īsi par laika vēsturi), bet šī ir pirmā reize, kad Hokings raksta pats par sevi, savu dzīvi un ceļu līdz šim brīdim. Īsi, tīri un neticami interesanti.

"Putekļi smilšu pulkstenī", Arno Jundze

"Jaunām dzīvībām atdzimšana nāk kā brīnums. Tā apstiprina to, ko šķietami nepieredzējusi dvēsele intuitīvi jutusi vienmēr. Augstāko kārtību, kas atšķir Klusuma valstību no Lielā Saprāta."

Mēs visi esam saistīti, un vispārējās likumsakarības, kas ietekmē mūsu dzīvi, mums pašiem lielākoties paslīd garām nemanītas. To, pievēršoties vairāku šķietami nesaistītu varoņu gaitām, mums stāsta Arno Jundze. Sākotnēji dažādos laikos, dažādās vietās un dažādās sociālajās grupās esošo vīriešu - galvenie varoņi - stāsti grāmatas gaitā lēnām savijas, uzsverot vienlaicīgi gan indivīda nenozīmību, gan neiedomājamo svarīgumu pasaulē.