"My father, Frank, came from a line of tenant farmers in Yorkshire, England."
Stīvens Hokings ir viens no mūslaiku zināmākajiem (lai neieslīgtu galējībās, neteikšu, ka viszināmākais) un ievērojamākajiem zinātniekiem. Viņš pats ir sarakstījis vairākas grāmatas, no kurām mēs visi esam noteikti dzirdējuši par "A Brief History of Time" (Īsi par laika vēsturi), bet šī ir pirmā reize, kad Hokings raksta pats par sevi, savu dzīvi un ceļu līdz šim brīdim. Īsi, tīri un neticami interesanti.
"I was born on January 8, 1942, exactly three hundred years after the death of Galileo. I estimate, however, that about two hundred thousand other babies were also born that day. I don't know whether any of them was later interested in astronomy."
Strādājot akadēmiskās literatūras nodaļā, ir grūti nevēlēties izlasīt pilnīgi visu, kas tur atrodas, - pat zinot, ka neko es no tā nesapratīšu. Fakts, ka "Jāņa Rozes apgāds" nesen izdeva latvisko tulkojumu Stīvena Hokinga autobiogrāfijai (latviski - "Īsi par manu vēsturi"), bija ilgi gaidītais pamudinājums beidzot ķerties klāt šiem plauktiem. Un galu galā - ir visai nožēlojami nezināt teju neko par vienu no pasaules gudrākajiem prātiem.
Starp citu, lasīšanas gaitā es atklāju, ka ir vēl divi iemesli, kādēļ esmu atvērusi šo grāmatu visaktuālākajā iespējamajā laikā. Novembrī iznāks kārtējā Hokinga biogrāfijā balstītā filma - "The Theory of Everything" -, kas fokusēsies uz zinātnieka attiecībām ar pirmo sievu; un viņš cieš no ALS - amyotrophic lateral sclerosis -, kuras pamanīšanai bija veltīts Ice Bucket Challenge.
"I believe that disabled people should concentrate on things that their handicap doesn't prevent them from doing and not regret those they can't do. In my case, I have managed to do most things I wanted."
Tajās dažās citās atsauksmēs, kurās iemetu aci, bija minēta vilšanās par autora pārlieku nelielo iedziļināšanos savā privātajā dzīvē. Gan savu slimību, gan attiecības ar sievām, gan pārvākšanos no vienas vietas uz citu viņš piemin tikai garāmejot. Un tomēr es domāju, ka tieši tas atklāj Hokinga personību. Viņš ir sirdī zinātnieks - manuprāt, viņam pašam nešķiet, ka kādu varētu īpaši interesēt kaut kādas dzeltenās preses līmeņa ziņas. Viņam autobiogrāfija visticamāk nozīmē "kā es nonācu tur, kur es esmu, savu profesionālo izvēļu dēļ", nevis "es darīju to un šito un pa vidu arī pastrādāju". Sadarbības ar citiem zinātniekiem ir nozīmīgākas nekā laulības drāmas, un jaunas lappuses pāršķiršanai kādā līdz šim mīklainā nozarē ir lielāks svars nekā cīņai ar apgrūtinošām slimības komplikācijām. Turklāt arī lietotā valoda skaidri parāda autora eksakto domāšanas stilu, kas neatļauj prātam novirzīties no patiešām svarīgām lietām kaut kādu blakus sīkumu dēļ. Bet tas nenozīmē sausu stāstījumu, nē, nepavisam. Jo zinātnieku humors ir vislabākais humors.
Jāatzīst gan, ka grāmatas otrajā pusē viņš ir atteicies arī no savas profesionālās dzīves padziļināta apraksta. Rodas iespaids, ka, runājot par savu mīļo astrofiziku, autors ir aizrāvies un pavisam aizmirsis, ar kādu mērķi sācis šo tekstu rakstīt (zinu, zinu - diktēt -, bet tomēr). Kaut kur pazuda stāsts par iemīlēšanos zinātnē.
"Maybe it's not fair to call it work, though. Someone once said that scientists and prostitutes get paid for doing what they enjoy."
Izvēloties lasīt šo 126 lappuses īso grāmatiņu, es rēķinājos ar apmēram stundu savas dzīves. Tāda īsa, izzinoša vakara pastaiga. Četras stundas vēlāk atjēdzos nekur tālu netikusi, toties ar pilnu pārlūkprogrammu tabiem, kas satur rakstus par termodinamiku, entropiju un melnajiem caurumiem. Pirmo reizi dzīvē es saskāros ar literatūru, kas mani aicina pētīt, iedziļināties un saprast. Protams, daudz gudrāka es nekļuvu, jo nevar vienā vakarā apgūt tik daudz jaunas informācijas, toties apstiprināju savu arvien augošo pārliecību, ka pēc vidusskolas pamest eksakto lauciņu bija muļķīgs gājiens.
"It [The Large Scale Structure of Space-Time] is highly technical and was written at a time when I was trying to be as rigorous as a pure mathematician. Nowadays I'm concerned to be right rather than righteous."
Lai arī "My Brief History" ir cīņa ar nezināmiem terminiem, kas lika man pāris lappuses pat pārlasīt latviskajā tulkojumā, un no biogrāfijas klasiskajā izpratnē tajā ir maz, šī ir ārkārtīgi fascinējoša grāmata. Kaut vai vien tādēļ vien, lai redzētu, ka cilvēks, kas nemaz tik ļoti neatšķiras no mums ar tevi - no ne pārāk turīgas ģimenes, mācījies parastā skolā un klasē nav pat bijis viens no pirmajiem -, spēj sasniegt neticami daudz. Nemaz nerunājot par slimības izraisītajiem fiziskajiem ierobežojumiem, kam par spīti Hokings ir kļuvis par parastajam cilvēkam visatpazīstamāko zinātnieku.
"If you understand how the universe operates, you control it, in a way."
Esmu savtīgiem nolūkiem pasūtījusi uz veikalu sen beigušos "A Brief History of Time", bet kaut kad noteikti būs arī plauktos. Nāciet ciemos. Mums ir ne vien Hokinga autobiogrāfija gan latviski, gan angliski, bet arī "Diženais plāns" par Visuma vēsturi, izglītojošās grāmatas bērniem "Džordžs un Lielais Sprādziens" & "Džordža Visuma dārgumu medības", ko viņš sarakstījis kopā ar meitu, kā arī viņa dzīvi kā tādu noteikti daudz aprakstošākā "Stephen Hawking. His Life and Work".
Tiekamies saprotamākā pasaulē.
"It has been a glorious time to be alive and doing research in theoretical physics. I'm happy if I have added something to our understanding of the universe."
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru