es

Mans fotoattēls
Carving out his mother's larynx with a kitchen knife; in another life, he surely would have been a poet. /Kronin, The Twelve

piektdiena, 2014. gada 14. februāris

"Aukstā āda", Albērs Sančess Piņols

"Mēs nekad neesam bezgalīgi tālu no tiem, kurus ienīstam. Tātad šī paša iemesla dēļ varam uzskatīt, ka nekad nebūsim patiesi tuvu tiem, kurus mīlam."


Sala izskatās pēc zeķes, kam papēdī ir meteorologa māja un valnītī - klintis un vientuļa bāka. Šajā dieva pamestajā nostūrī mūsu vārdā nenosauktajam varonim būs jāpavada vesels gads, pētot laikapstākļus, veģetāciju un kukaiņus. Vienīgā kompānija, ko Antarktīdas ūdeņos esošā sala viņam piedāvās, būs nelīdzsvarots bākas uzraugs un tie, kas ierodas naktī.


trešdiena, 2014. gada 5. februāris

The Name of the Wind by Patrick Rothfuss

"It was night again. The Waystone Inn lay in silence, and it was a silence of three parts."

Kvothe (latviskajā versijā - Kvouts, bet es atļaušos palikt pie angliskajiem vārdiem) ir leģendām apvīts personāžs, kas, izlikdamies par parastu viesnīcnieku, slēpjas no naidniekiem, interesentiem, atriebējiem, sievietēm un, vispārīgi ņemot, - no pasaules. Līdz mirklim, kad viņš nakts pastaigā sastopas ar Chronicler un izgulda viņu savā viesnīcā. Tas izrādās negudri darīts, jo nu viņam tiek pieprasīts stāsts. Stāsts par to, kā Kvothe kļuva par varoni un neģēli vienā personā, un to, kāpēc viņa vārds izsauc lāstus vai apbrīnas pilnas nopūtas ikvienam visos četros pasaules stūros.