"Endera spēle", Orsons Skots Kārds

"Es esmu skatījies ar viņa acīm, klausījies ar viņa ausīm, es saku: viņš ir īstais. Vai vismaz tuvu tam."

Sešgadīgais Enders ir viens no retajiem, kas ir apsvērts pieņemšanai Kaujas skolā. Viņu jau kopš pavisam agras bērnības ir novērojuši, lai pārliecinātos, vai prasībām atbilstošs ir ne vien viņa iespaidīgais intelekts, bet arī raksturs un problēmu risināšanas metodes. Un, kad Enders tiek skolā pieņemts, izrādās, ka no viņa tiek prasīts kas vairāk kā no pārējiem audzēkņiem. Bērnam nezinot, viņš kļūst par bandinieku rūpīgi slēptā un nežēlīgā spēlē, kas pieprasīs cīņu ar sevi un citiem līdz spēku izsīkumam.

"Klusa nemanāma slepkavība", Lēne Koberbēla & Agnete Frīsa

"Varbūt atradīsim kādu pistoli," Pitkins sacīja un ar rādītājpirkstu nomērķēja uz sargbūdu pie vārtiem. "Piiiiuuuuuuuu!"

Divi pusaudži pamestā slimnīcā Ungārijas ziemeļos, meklējot kādas kara paliekas, ko kaut kur nopārdot, atrod neticami vērtīgu priekšmetu, kas varētu tiem ienest neiedomājami vairāk par plānotajiem pāris forintiem. Pircēju atrast nav problēma - problēma ir uzņēmīgākā puiša čigāniskajā izcelsmē, saziņas un finansiālo līdzekļu trūkumā, turklāt arī pats atradums izrādās grūti uzglabājams un pārvietojams. Visu šo faktoru apvienojumā nepatikšanās tiek ierauts ne tikai jaunais čigānzēns, bet arī viņa pusbrālis, radinieki, kāds astoņdesmitgadīgs dānis un pasaules lāpītāja Nīna Borga.

"Zēns koferī", Lēne Koberbēla & Agnete Frīsa

"Ar pēcpusi pieturēdama redeļu durvis, viņa vilka koferi sev nopakaļ uz autostāvvietas kāpņu telpu. Pār muguru zem T krekla tecēja sviedri."

Kad satrauktā Kārina pierunā viņu izņemt kāda bagāžas skapīša saturu, Nīnai ne prātā neienāk, ka tas izrādīsies koferī ielocīts trīsgadīgs puisēns. Puisēns, kas nerunā ne vārda dāniski, kam Lietuvā ir izmisusi māte un ko medī bullim līdzīgs vīrietis ar dusmu savaldīšanas problēmām. Vērojot stāsta attīstību no katra iesaistītā skatupunkta, lasītājs, pašam nemanot, tiek ierauts skrējienā pēc dažādām taisnībām. Līdz pienāk mirklis, kad tās visas satriecas vienā punktā.

"Divpadsmit", Džastins Kronins

"For it came to pass that the world had grown wicked, and men had taken war into their hearts, and committed great defilements upon every living thing, so that the world was as a dream of death."

! Šī atsauksme ir par grāmatu sērijas otro daļu.

Grāmatā "Divpadsmit" Kronins turpina aprakstīt savu distopisko pasauli un cīņu pret vīrusainajiem, kas sākās pasaulslavenajā "Pārejā". Ieturot iepriekšējās daļas stilu, autors stāsta gan par laiku tikko pēc apokalipses sākuma, gan pēc simts gadiem, kad ASV ir palikušas vien nedaudzas izdzīvojušo saliņas. Tomēr izrādās, ka spēles noteikumi ir mainījušies un nekas vairs nav tik vienkārši kā šķita sākumā. Ienaidnieks ir daudz komplicētāks nekā bezprātīgie vīrusainie, un ies bojā ne tikai līdzšinējā izpratne par cilvēcību un vīrusaino domāšanas veidu, bet arī šķietami stabilas vērtības un spēcīgi ļaudis.

"Tumšā puse", Sallija Grīna

"Divi puikas sēž ciešā veca krēsla paroču skāvienā. Tu esi zēns kreisajā pusē."

Neitans dzīvo būrī. Viņa tēvs ir stiprākais melnasiņu burvis pasaulē, un tādēļ nevienu - izņemot ģimeni - vairs neinteresē, ka viņš ir jauktasinis. Visvairāk šis fakts traucē Padomei, kas melnasiņus izmisīgi vajā, lai šo sērgu no zemes virsas iznīdētu. Un Neitans ir viņu galvenais mērķis.