"Here is the boy, drowning."
Setam ir sešpadsmit gadu, salauzta sirds un pilnas plaušas ūdens. Viņš slīkst. Pēdējos savas dzīves mirkļos puisis sajūt vien pārsteidzoši spēcīgu vēlmi dzīvot un asas sāpes lāpstiņā, kad tā tiek pārlauzta pret klintīm.
Un tomēr viņš pamostas. Savas bērnības mājas pagalmā, puskails, izslāpis, bezspēcīgs un pilnīgi viens. Pasaule ir klāta putekļiem, itin viss ir aizaudzis un sabojājies. Vienīgā dzirdamā skaņa ir viņa paša elpa.
Sets ir pamodies ellē. Jo kas gan cits šī neiespējamā vieta varētu būt?
Vienu lietu es par Nesu esmu sapratusi - nekā daudz sakāma pēc viņa grāmatu izlasīšanas īsti nerodas. Lai izteiktos par "Haosa spēli", man vajadzēja izlasīt visu triloģiju, un vēl tad bija grūti atrast ko pietiekoši vērtīgu, ko iekļaut atsauksmē. Šajā gadījumā manā rīcībā ir tikai viena grāmata ar daudzsološu ideju un pavāju izpildījumu, kas principā ir arī vienīgās atzīmējamās tās īpašības.
Toties "Haosa spēle", ar ko Ness kļuva populārs, vismaz bija aizraujoša. Lasot "More Than This", man vajadzēja cīnīties ar vēlmi nolikt grāmatu malā. Pati nezinu, kas mani pierunāja saņemties un sasniegt romāna beigas, jo arī interese par to, kur īsti galvenais varonis ir nonācis un kā tas viss beigsies, parādījās vien pēdējās lappusēs. Kad patiesībā jau ir zināms, kas ir šī vieta, lai arī izskaidrojums ir tāds pajocīgs un ar neskaitāmi daudziem caurumiem bioloģijas un fizikas loģikā.
Varbūt es kaut kādu iemeslu dēļ pārāk uzticējos Džona Grīna viedoklim, kas reklāmas nolūkos ir uzdrukāts i uz pirmā, i ceturtā vāka. Jauniešu grāmatu autorus nevajag uztvert kā autoritāti, viņi reizēm paši nezina, ko dara.
Jāatzīst gan, ka ideja Nesam tiešām bija. Pieskaroties zinātniskajai fantastikai un mazliet filozofiskām dilemmām, viņš ir izveidojis tīri ieintriģējošu konceptu. Tomēr no šī brīža arī viss saiet grīstē. Rodas sajūta, ka autoram šķitis - pietiek vien ar glītu skici, lai arī glezna sanāktu skaista. Tādēļ viņam vienalga, vai otas ir mīkstas, krāsas nesakaltušas un gleznotājs - ieradies. Pliekani tēli, pilnīgi neizturams galvenā varoņa sāpju stāsts, blāvi mēģinājumi ieintriģēt lasītāju, šķidra filozofija un pienācīgu izskaidrojumu trūkums ir tas, ar ko viņš ir nolēmis apaudzēt stāsta kodolu, tā pavisam nomaskējot itin visas lieliskuma iespējas, kādas būtu varējušas galarezultātam piemist.
Varbūt mazpadsmit gadu vecumā man šī grāmata būtu patikusi, varbūt es pat lasītu ar interesi un neviebtos pie dziļajām diskusijām, bet diemžēl tā ir iznākusi tikai tikko, atņemot man iespēju tai pieķerties atbilstošā vecumā.
Iemācieties atmest garlaicīgas grāmatas, ļauži. Man tas vēl ir jāapgūst.
""Are you ready?" his friends ask him.
He thinks, Yes.
He thinks, Go in swinging.
And he says, "I'm ready.""
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru