Dawn was coming. The Waystone Inn lay in silence, and it was a silence of three parts.
! Šī atsauksme ir par grāmatu sērijas otro daļu.
Kvouta biogrāfija turpinās. Viņš lēnām norauj leģendu un stāstu šķidrautu, caur kuru viņa tēls nostājas līdzās Tarborlin the Great, ļaujot Hronistam (The Chronicler) - un līdz ar to arī lasītājam - uzzināt ne mazāk iespaidīgo patiesību. Patiesību par to, kur viņš ir ieguvis savas šķietami pārpasaulīgās prasmes un ko izcietis, tās apgūstot.
Bet jāatzīst, ka tas arī ir viss, ko šīs 1400 lappuses atklāj. Ārkārtīgi detalizētu un lēnu aprakstu par mācīšanos, staigāšanu un runāšanu. Un pirmais no šiem ir mazākumā. Mēs pavadām neskaitāmas lappuses, sēžot mežā un meklējot bandītu pēdas. Pārāk daudz klausāmies leģendu dzimšanā, tā arī lielāko daļu no tām nesadzirdot. Un arvien vairāk saprotam, cik nepatīkams tomēr ir galvenais varonis.
Pride and folly, they go together like two tightly grasping hands.
Jā, viņam joprojām piemīt kaut kāds šarms, tomēr Kvouta neizmērojamā iedomība padara viņu par pilnīgu idiotu. Viņš ir tik ļoti pārliecināts par savu nekļūdību (izņemot kaut kādās gudrās sarunās ar inteliģenci), ka kļūst pilnīgi akls un dumjš. Viņam pazūd jebkāda izpratne par to, kā jāuzvedas atšķirīgu kultūru klātbūtnē, tāpēc viņš bieži sadusmo Maeru, uzmācas Tempi (he's Adem, for fuck's sake!) ar mēģinājumiem no viņa izvilkt emocijas, bojā savas attiecības ar Dennu un vispār ir neciešami stulbs. Kārtējais pierādījums, ka inteliģence ar zināšanām ne vienmēr iet roku rokā. (Lai gan tagadnes Kvouts man ļoti patīk.)
I tried to look as responsible as I could, which wasn't very, considering I was standing on a rooftop in the middle of the night.
-And you wonder why people talk about you.
-I don't wonder why they talk,- I said. -I wonder what they say.
Turklāt Kvouta lepnums par piederību Edema Ruh ir, lai arī labi saprotams, kļuvis uzmācīgs. "Es esmu perfekts aktieris, jo esmu Edema Ruh," "Mēs, Edema Ruh, izgudrojām..", "Es varu to izdarīt, jo esmu Edema Ruh," un tā joprojām. Sāk šķist, ka autors ir atradis lielisku attaisnojumu visādām nelielām prasmēm, kas Kvoutam piemīt, un izmanto to ikkatrā mīļā brīdī.
Un - attiecībā par laiku pēc Felurianas pamešanas - seksam un domām par to tiek piešķirts pārāk daudz lappušu. Saprotu, ka sešpadsmitgadīga puiša prātu šādas lietas nodarbina visai aktīvi, es vienkārši nesaprotu, kādēļ, uz to atskatoties pēc vairākiem gadiem, ir svarīgi to tik sīki pārstāstīt.
Books are a poor substitute for female companionship, but they are easier to find.
In many ways, unwise love is he truest love. Anyone can love a thing because. That's as easy as putting a penny in your pocket. But to love something despite. To know the flaws and love them too. That is rare and pure and perfect.
Vispār izrādās, ka Rotfuss lieliski spēj pārvērst visus it kā viedos un patīkamos tēlus kaitinošos stulbeņos (es atvainojos). Adem, kas visus citus dēvē par barbariem, paši izrādījās ārkārtīgi primitīvi aiz intriģējošās maskas, kas man sākumā lika viņus iemīlēt. Maer, atguvis veselību, atguva arī iedomu, ka viņš ir pasaules naba. Denna izrādījās divkosīgs sieviešu dzimtes Kvouts (lai gan viņa man joprojām patīk). Vienīgie tēli, kas man tiešām ir mīļi, ir Kvouta Universitātes draugi, sevišķi Wilem un Simmon. Pašaizliedzīgi, patiesi un brīnišķīgi cilvēki, pret kuriem mūsu dārgais Kvothe the Bloodless neizturas ne tuvu tik pateicīgi, kā viņam vajadzētu.
Lai gan varbūt jāņem vērā, ka stāstītājs ir pats Kvouts, un ar pieticību viņš nekad nav izcēlies, līdz ar to tā ir viņa subjektīvā patiesība, nevis objektīvs viedoklis.
Wizard brings too much storybook nonsense to mind. People expect us to wear dark robes and fling about the entrails of birds.
-Old beggars in stories are never really old beggars.
-In real life old beggars are almost always old beggars.
Tāpēc es ļoti ceru, ka šī - kā jau būdama triloģijas vidus - vienkārši būs sanākusi visgarlaicīgākā no visām. Jo mums tikai bija jāuzzina, kur un ko Kvouts ir mācījies. Līdz ar to es pieņemu, ka nākamā būs visinteresantākā, kur beidzot mūsu varonis sasniegs kaut ko, pateicoties savām prasmēm, nevis veiksmei.
Death was like an unpleasant neighbour. You didn't talk about him for fear he might hear you and decide to pay a visit.
There are three things all wise man fear: the sea in storm, a night with no moon, and the anger of a gentle man.
Uzlabojusies valoda, kļuvusi jūtamāka autora mīlestība pret puns, bezjēdzīgām detaļām, nepiedāvājot tās vairākās vietās, kur tās būtu nākušas par labu, un pseido-inteliģenci, nobeigta mana patika pret vairākiem tēliem, un pārlieku daudz staigāšanas. The Wise Man's Fear in a nutshell.
Gaidīšu nākamo.
It was the patient, cut-flower sound of a man who is waiting to die.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru