es

Mans fotoattēls
Carving out his mother's larynx with a kitchen knife; in another life, he surely would have been a poet. /Kronin, The Twelve

pirmdiena, 2011. gada 18. aprīlis

tagad esmu gliemezītis mazs

Zinu, ka jau visu ziemas otro pusi cilvēki (un es arī) ir čīkstējuši par to, ka viņiem gribas vasaru, bet šodien ir kaut kā īpaši. Varbūt tāpēc, ka es pirmo reizi no skolas nācu bez mēteļa, varbūt tāpēc, ka sportā bija jāiet ārā, bet varbūt vienkārši es pārāk daudz domāju par visādām jaukām vasar'slietām. Piemēram, random stopēšanu kaut kur, sēdēšanu uz visādām apmalēm, vērojot cilvēkus, vārtīšanos pa pļavu un kaut vai tādiem niekiem kā tas, ka nav vajadzīgs vilkt jaku, lai ietu ārā.

Vēl nežēlīgāk ir, mājās pārnākot, ieraudzīt Marta tvītu, kurā pieminēts gliemezītis mazs. Nav jau tā, ka uzreiz atmiņā festivāli, vazāšanās pa teritoriju un tās dziesmas aurošana un mācīšana nepazīstamiem cilvēkiem. Lai sevi paspīdzinātu vēl vairāk, uzliku PVAv dziesmu "Blondie goti" (http://www.draugiem.lv/pvav/). Zvērā noskaņa pārņēma no galvas līdz ķepiņām. Vēl vakar izdomāju, ka laikam šogad uz turieni nedošos, tagad mani turp vilktin velk.
Bet varbūt mani velk vienkārši vasara, anarhija un tā ārpusrealitātes sajūta, kas valda festos.

Man šodien gribas. Festivālus gribas. Pie Inokentija ārdīties gribas, pie ugunskura sildīties arī un kaut vai pamosties karstā teltī, kas ož pēc ananāsiem, jo kāds lohs izdomāja, ka būtu forši uzmočīt svešai teltij virsū ar kaut kādu braucamparikti un apgāzt iekšā esošo ananāsu mūmiju bundžu. Gribas arī skatīties, kā iekš Geto tiek zamuķīta katapulta, ar kuru aizšauj kedas prom, vai kā pie Lopiņiem nakts vidū no nekurienes uzrodas brokastu pārslas. Gribas pat dzirdēt, ka pirmais teksts, ko tev pasaka, kad tu no rīta izlien no telts, ir daudzbalsīgs "parādi pupus!" (kas gan ir pieņemami tikai Geto patstāvīgo iedzīvotāju izpildījumā). Un, galu galā, gribas just to lielisko sajūtu, kad svētdienas naktī sēdi pie ugunskura ar pēdējiem palikušajiem, runā herņu un smēķē vienu cigareti uz septiņiem.


Un tā ir tikai viena maza daļiņa no viena vienīga festivāla. Sasodīts, es gribu vēl tādas atmiņas, gribu gribu gribu. Vasaru vajag.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru