es

Mans fotoattēls
Carving out his mother's larynx with a kitchen knife; in another life, he surely would have been a poet. /Kronin, The Twelve

trešdiena, 2011. gada 8. jūnijs

man iet labi, kā iet tev?

Tā kā man tagad stundu nav, ko darīt, jo es noskatījos pēdējo HIMYM 3. sezonas sēriju un gaidu, kad novilksies ceturtā sezona, nolēmu ierakstīt blogā kaut ko nebūt, citādi te vējš visādus zaru kamolus pūš apkārt un tā. (Starp citu - kādu vārdu jūs lietojat "lejupielādēt" vietā?) Patiesībā baigais pārsteigums man pašai, ka es esmu spējīga actually skatīties kādu seriālu, ņemot vērā, cik man ir slinkums pat filmām pievērsties. Bet nu jā, šis vismaz ir kaut cik interesants.

Anyway, kā man ir klājies?



Es pabeidzu vidusskolu. Oficiāli vēl laikam nē, jo izlaidums tik pēc divām nedēļām, bet visi eksāmeni sen kā jau uzrakstīti, pēdējais zvans nosvinēts, paraksti no skolotājiem savākti un skolas bibliotēkas kartiņa saplēsta un izmesta. (Tāpat ir ar visām kopētajām lapām un burtnīcām, ko izmantoju. Un vispār piedāvājums savākt manus vidusskolas pierakstus vēl joprojām ir aktuāls, es kaut kad drīzumā sarakstīšu sarakstu, kas man ir un tā.) Klasi satikšu vēl pāris reizes un tad - viss. Kopš iepriekšējā ieraksta nekas daudz nav mainījies - nav žēl, neilgošos, izlaidumā neraudāšu. Starp citu, klase taisās uz izlaiduma svinībām ņemt to Lilastes pirti, uz kuru es biju nozvērējusies vairs nekad nebraukt. Awesome! Man interesē, kā tur viss beigās izvērtīsies.

Jūlijā es jau dzīvošu citur. Beidzot Rīgā, nevis vietā, kur trīs meži satiekas (kas manā uztverē ir gandrīz Rīga, bet nu oficiāli neskaitās). Pie manis ciemos nākt nevarēsiet, jo mitināšos miniatūrā istabiņā vecmammas dzīvoklī Purvciemā, bet otrs variants bija pārvākties atpakaļ uz Liepāju. Un to es galīgi netaisos pieļaut. Nu lūk, tātad es iešu ciemos pie jums, mammu satikšu reti un mēģināšu sadzīvot ar diviem veciem cilvēkiem.

Esmu pasākusi pārāk daudz pārtikt no picām. Galvenais, ka agrāk mani galīgi nevarēja saukt par picu-mīli, jo man nepatīk miljons siera, kas uz viņām parasti tiek sagāzts, un sēnes, ko gatavotāji vienmēr viltīgi paslēpj zem tā miljons siera. Bet tagad katra pasēdēšana Olainē man uzreiz asociējas ar picu cepšanu, which is not bad, jo izrādās, ka nemaz tik slikti nav - it īpaši, ja komplektā nāk alus un forši cilvēki (kurus gan es neēdu pagaidām).

Vēl es esmu kļuvusi nenormāli kruta tagad, jo divas nedēļas nogales pēc kārtas esmu pabijusi pie @MrBalins (tā paša, kuram jūs visi twitter'ī sekojat) un ir izrādījies, ka ir tieši tā, kā es domāju - gan viņš, gan @Skribents ir baigi awesome cilvēki. Un jā, es tagad zīmējos.

Bet patiesībā es pēdējā laikā esmu iepazinusies ar ļoti daudz jauniem, foršiem cilvēkiem, ieplānojusi iet ciemoties pie tarantula, apdegusi saulē, kļuvusi par dunduru stalkerošanas objektu, spontāni aizvilkusi Ofiju uz Olaini, dabūjusi divas Kastaņa glāzes par brīvu, atklājusi peldēšanās sezonu, ieguvusi plānus Jāņiem un vispār - dzīvojusi.
Man iet labi, kā iet tev?

5 komentāri:

  1. Nu sasodīts, es sāku ierūsēt.

    AtbildētDzēst
  2. Pārskatīju sacensību protokolu, par Ofijas pievākšanu pienākas bonus punkti, tā kā nav tik traki. I still win, bet tu ne tuvu nerūsē.

    AtbildētDzēst
  3. Iet visādi, bet es par to arī gan jau kādu blogu uzrakstīšu reiz. Bet tikai tad, kad sāks iet tik labi, kā ceru.

    Par blogiem runājot - paldies par komplimentu un paldies par reklāmu! Dienā, kad šo publicēji, manam memuāram no Tava bloga (proti - šajā lapā uzspieda linku uz manu) bija +14skatījumi.

    AtbildētDzēst
  4. Es gribēju tev pārmest, ka tu maz raksti blogā, bet tad es sapratu, ka man nav īsti tiesību.

    Ou jē. Tagad var piedzīt samaksu par reklāmu un tā.

    AtbildētDzēst