pārspriedums par dokumentālo kino, fedja

Tā nu es atnāku mājās un sēžu - es, students, neko nesaprotošs no augstākām mākslām, kino lietu wannabe. Sēžu un domāju - vai tas, ko es tikko redzēju, tiešām bija augstākā māksla?

 Ar šīvakara pirmizrādi Kristīnes Želves dokumentālajai filmai "Fedja" iekš Splendid Palace sākas Teuvo Tulio filmu nedēļa "Fedja. Teodors. Tulio". Teuvo Tulio ir somu kinorežisors, kas dzimis un līdz 10 gadu vecumam audzis Latgalē. Somijā kļuvis diezgan atpazīstams, daži viņu dēvē pat par ikonu un vienu no somu kino pamatlicējiem. Interesanta personība, vismaz tā šķiet.



Ar tādu mazu sajūsmiņu (jo man patīk interesantas personības) šovakar devos uz "Fedjas" pirmizrādi. Tā - protams - sākās ar runu gan no režisores, gan no somu vēstnieces Latvijā, viss kā pienākas. Un tad arī pati filma, kuras dēļ man pirmo reizi dzīvē uznāca vēlme uzrakstīt pasaulei savu viedokli par kaut ko konkrētu. Kad pēc filmas uz manu "jā, patika!" blakussēdētāja pajautāja: "Šī filma vai viņa filmas?", es nemācēju atbildēt.

Apzinājos jau, ka K. Želve ir nolēmusi koncentrēties uz Tulio latvisko pusi, atrast viņa saknes, parādīt slavena, neparasta cilvēka lauciniecisko bērnību. Bet man nebija ne jausmas, ka patiesībā nav reāli nekādas informācijas par šo laiku. Izrādījās, ka vienīgie Makašānu (Ilzesciema) iedzīvotāji, kas labprāt gribēja runāt ar filmēšanas grupu, bija tie, kas pilnīgi neko nezināja par tādu Tulio. Lielu daļu laika uz ekrāna ir klusējošu vecīšu sejas, sarunas par nesaistītām tēmām, neveikli joki. Ar laiku sāk rasties iespaids, ka filma patiesībā sastāv no blūperu apkopojuma, savu kulmināciju sasniedzot brīdī, kad pēc večiņas "Domājiet, ka es jums meloju?" no intervētājas puses seko diezgan ilgs klusuma brīdis, kura laikā viņa novēršas no vecenītes sejas un sāk skatīties pa logu, un tad izsaka ko tādu kā: "Kādi mākoņi šodien interesanti!"

Protams, varbūt tieši šī neformalitāte bija tas, ko režisore vēlējās panākt, bet rodas visai neveikls iespaids par visu kopdarbu. Un vai tiešām ir ētiski dokumentālajā filmā sastūķēt tik daudz humora un neizdevušos lietu, ka to ir grūti uztvert nopietni?
Un es nemaz nerunāju vēl par pilnīgi nejēdzīgām lietām, kuru saistību ar tēmu man atliek tikai minēt. Ja garajiem, daudzajiem dabasskatu kadriem izskaidrojums varētu būt tas, ka Tulio bija latvietis, laucinieks un Latvija ir skaista, tad katoļu tantīšu dziedāšanai pie lūgšanu vietas (vai kas nu tas skaitās) blakus Teodora piemiņas akmenim es tiešām jēgu nespēju ieraudzīt.

Galu galā es nejūtos neko daudz uzzinājusi - ne par Fedju, jo neviens no latgaļiem, kas spēja vēl šo puiku atminēties vai glabāt ziņas par viņu, pilnīgi neko nepastāstīja, ne par Teodoru kā aktieri, ne par Teuvo Tulio - ja neskaita faktu, ka viņš tāds reiz eksistēja un taisīja Somijā melodrāmas. Priekš biogrāfijas tas ir par maz. Arī tad, ja koncentrējas uz vienu elementu personāža mūžā, pārējam laikam arī ir jāpievērš uzmanība. Vai tad nē? Kā kursabiedrene izteicās: "Ja es būtu maksājusi naudu, es būtu vīlusies."

Toties uz kādu no Teuvo Tulio filmu nedēļas ietvaros rādītajām filmām es gan aiziešu un naudu arī labprāt samaksāšu, jo "Fedjas" melnbaltā daļa man patika tīri labi. Turklāt es labprāt uzzinātu kaut ko par šo režisoru vairāk.
Pasākuma programma: http://www.splendidpalace.lv/lv/movies/view/460 (01.11. - 06.11., studentiem biļete 1,5ls)