despite all my rage i'm still just a rat in a cage
someone will say, what is lost can never be saved
Vienā vienīgā miglā pasaule tīta. No veļu valstības pelēkiem pirkstiem gar tavu kaklu snaikstās sentēvu gari, raujot elpu no plaušām un sapinot mezglā. Pelēkas mēles laiza tavu vaigu, pelēki zobi cērtas kaklā.
Tu aizver acis.
Viss tik ļoti, ļoti pelēks. Veļi karina tavas elpas mezglus Ziemassvētku eglēs un dedzina ar pelēku liesmu, un nedzirdami smejas tik skaļi. Tie ielien tevī caur muti un apsēžas uz sirds, sakrāmē tur grēdu pelēku akmeņu un dzied. Tikpat nedzirdami skaļi kā kliedz tava dvēsele, pelēkos valgos sapīta.
Tu turi acis ciet. Tikai tavu tumsu Viņi tev nevar atņemt.
ar rāmu viltu pulkstenis dzen laiku
zied akvārijs pilns nosprāgušu haiku
Un tavu acu priekšā tumsa ir tik pelēka, tik bieza un silta. Tu izplet rokas un krīti tajā kā pēlī. Sagriežas itin viss tev apkārt, tu kļūsti par neko un nekas kļūst par visu. Ar tumsas ķīseli tev pilns ir deguns un ausis, tu peldi turp, kur jūti - sarkans. Pulsē un dejo tavu acu priekšā sarkana ņirba, tā plūst un veidojas, un pārvēršas lavā. Tajā kā mazi putnu bērni saķepuši fēniksi. Salipušām spalvām tie ceļ spārnus un ķērc aizsmakušās balsīs, kurās ieķērušies pelnpelēki pirksti. Un līst pelnu lietus.
Uzliesmojums, putns saplūst ar versmi, kas kā nezvēra elpa ietin savā sarkanajā deķī it visu pasauli tev apkārt. Tu raujies prom, kulies cik spēka, bet taviem spārniem vairs nav spalvu.
i'm not the sharpest tool in the shed, so what's the use?
Vienā vienīgā sarkanā smogā pasaule tīta. Tava elpa sadegusi, un tu pats līdzi tai. Maziem putna bērniem šajā pasaulē jāsagruzd.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru