--- 13.09. plkst. 22:00 @Nabaklab - Hard-Boiled Wonderland plosās ---
Mana prāta dzīslas ir nosalušas. Manās smadzeņu artērijās plūst salda inde un vēnās - melodija. Es esmu stīgas, spēlē mani, spēlē manu solo kā Tev pašam to gribas. Es esmu stīgas, tik pakļāvīgas zem Taviem pirkstiem, tik kaisles pilnas un vibrējošas. Spēlē, es mīlu klausīties, kādu mūziku Tu uz manis radi.
Es pazaudēju savu dzeju. Tā aizkrita aiz realitātes un nebija vairs aizsniedzama pat ar visgarāko atmiņas kārti. Man šķiet, tā aizripoja putekļos, uzjundīja mākonīti, nošķaudījās un tur palika. Putekļi nosēdās, un dzeja pagaisa. Un tikai vāra atblāzma kā projekcija dūmos karājās manos pirkstu galos un iztecēja kā tinte uz alkstoša papīra lapas. Tas savu devu nesaņēma, vien nožēlojamas atbiras no Iedvesmas galda. Jo es pazaudēju. Ļāvu dzejai nokrist. Paripot zem realitātes. Un apputēt.
Izdzenāšu putekļus, satveršu dzeju plaukstā un nekad vairs nelaidīšu vaļā.
es
- Dace
- Carving out his mother's larynx with a kitchen knife; in another life, he surely would have been a poet. /Kronin, The Twelve
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru