četrpadsmitais grāmatās

Ja pagājušais gads manā dzīvē ir bijis pilns ar visādiem lieliem notikumiem, kuru nozīme tā patiesi atklājas tikai tagad - retrospektīvi -, tad grāmatu ziņā tas ir bijis visai pašķidrs. Lai arī Goodreads stāsta, ka esmu izlasījusi 57 literāros darbus (par diviem vairāk nekā 2013.), lappušu skaits it nemaz nav spīdošs - vien 16817, kas ir par apmēram četrarpus tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā gadā. Un es varu godīgi atzīt, ka tas ir mana slinkuma dēļ. Darbs grāmatnīcā lasīt iedvesmo pavisam noteikti, taču atņem laiku un spēku, un varbūt arī gribēšanu to darīt.

"The Watcher in the Shadows", Carlos Ruiz Zafon

"Dear Irene,

Sometimes I think I am doomed never to forget the mirage of that summer we spent together in Blue Bay."

A mysterious toymaker who lives as a recluse in an old mansion, surrounded by the mechanical beings he has created. An enigma surrounding strange lights that shine through the mists that envelop the small island on which the old lighthouse stands. A shadowy creature that hides deep in the woods. These are the elements of a mystery that bind 14-year-old Irene to Ismael during one magical summer spent in the Blue Bay. Irene's mother has taken a job as a housekeeper for the toymaker, Lazarus, but his house contains more secrets than Irene and Ismael have bargained for.

"Analfabēte, kas prata rēķināt", Jūnass Jūnasons

"Statistiskā iespēja, ka analfabēte septiņdesmito gadu Sueto izaugs liela un kādu dienu atradīsies iespundēta kartupeļu pārvadāmajā furgonā kopā ar Zviedrijas karali un premjerministru, ir viens pret četrdesmit pieciem miljardiem septiņsimt sešdesmit sešiem miljoniem divsimt divpadsmit tūkstošiem astoņsimt desmit.

Pēc minētās analfabētes pašas aprēķiniem."

Nombeko ir apsviedīga, gudra, viltīga un izveicīga meitene ar prātam neaptveramām spējām matemātikā. Vienīgā nelaime - viņa ir piedzimusi melnādaina un Dienvidāfrikā. Tādēļ viņa tīra atejas un neprot lasīt. Līdz brīdim, kad viņu notriec automašīna.

Holgers 1 un Holgers 2 ir dvīņubrāļi, kas audzināti īsteni republiskā garā Zviedrijas monarhijā. Viens no viņiem ir idiots, bet otrs neeksistē.

Viņu dzīves par parastām nosaukt nevarētu neviens, bet tas, kas notiek, viņiem sastopoties, pārspēj visas iztēles robežas.

"Neatrodamā", Giliana Flinna

"Domājot par sievu, man vienmēr jādomā par viņas galvu. Sākot jau ar tās formu."

Ir Dannu pāra piektā laulību gadadiena. Ir pagājuši divi stagnācijas, nesarunāšanās un nīgruma pilni gadi. Un tomēr Niks zina, ka mājās viņu gaidīs tradīcija - ikgadējo dārgumu medību pirmais pavediens.

Tas viņu gaida gan. Bet sieva ir pagaisusi bez pēdām.

Visas norādes liecina, ka - kā jau parasti - vainojams ir vīrs. Bet vai tiešām tikai parastas laulāto nesaskaņas slēpās aiz Nika un Eimijas attiecību ieplaisājušās fasādes?

"More Than This", Patrick Ness

"Here is the boy, drowning."

Setam ir sešpadsmit gadu, salauzta sirds un pilnas plaušas ūdens. Viņš slīkst. Pēdējos savas dzīves mirkļos puisis sajūt vien pārsteidzoši spēcīgu vēlmi dzīvot un asas sāpes lāpstiņā, kad tā tiek pārlauzta pret klintīm.

Un tomēr viņš pamostas. Savas bērnības mājas pagalmā, puskails, izslāpis, bezspēcīgs un pilnīgi viens. Pasaule ir klāta putekļiem, itin viss ir aizaudzis un sabojājies. Vienīgā dzirdamā skaņa ir viņa paša elpa.

Sets ir pamodies ellē. Jo kas gan cits šī neiespējamā vieta varētu būt?

Manas mīļgrāmatas

“Picking five favorite books is like picking the five body parts you'd most like not to lose.”

-Neil Gaiman

Pateicoties Andrejam, arī es esmu tikusi pie aicinājuma izteikties par savām mīļākajām grāmatām. Centīšos kaut ko kaut kā atlasīt un nevienu sirdij tuvu darbu neaizvainot.

Tas gan izrādījās daudz sarežģītāk nekā es sākumā iedomājos. Šis saraksts ir šķībs, greizs un nepareizs, un es zinu, ka jau rīt domāšu pavisam citādi. Pilnībā pārliecināta esmu tikai par pirmajām trim (nu, varbūt piecām) pozīcijām, bet pārējās mainās atkarībā no noskaņojuma un manas atmiņas paklausības. Nav daudz grāmatu, kas spētu mani sirdi sažņaugt tik spēcīgās spīlēs, lai es tās spētu nosaukt par savām mīļākajām. Un tomēr:

"Ulubeles pasakas", Nora Ikstena

"Upe, kas rāmi plūda cauri Ulubelei, nudien bija neparasta upe."

Dieviņš ir parūpējies, lai visi neparastie ļaudis būtu atraduši savu mājvietu Ulubelē. Te sastopams gan vecais upes vērotājs Meinards un Nāves salas Strēlnieks, gan gudrības maizes cepējs Brīnumbeķeris un Kugas mājas Artiste, gan Kaparāmura spoguļzivju kārotājs Skrīveris un Kābeļu kalna Romeo un Jūlija. Te godā tiek celts Skolmeistars un Burtlicis, atkūst Ledenes atsaldētās smadzenes, bet kaunu piedzīvo nez no kurienes ieklīdušais drāķis. Un Ulubelē aug raganbekas, kuras drīkst ēst tikai tie, kuri tic, ka tās ir ēdamas. Jo tās ir gan ēdamas, gan indīgas. Viss atkarīgs no ticības.

/Gundega Blumberga, jo es labāk nepateiktu,/