"The Watcher in the Shadows", Carlos Ruiz Zafon

"Dear Irene,

Sometimes I think I am doomed never to forget the mirage of that summer we spent together in Blue Bay."

A mysterious toymaker who lives as a recluse in an old mansion, surrounded by the mechanical beings he has created. An enigma surrounding strange lights that shine through the mists that envelop the small island on which the old lighthouse stands. A shadowy creature that hides deep in the woods. These are the elements of a mystery that bind 14-year-old Irene to Ismael during one magical summer spent in the Blue Bay. Irene's mother has taken a job as a housekeeper for the toymaker, Lazarus, but his house contains more secrets than Irene and Ismael have bargained for.

Izlasot grāmatas anotāciju, es to, visticamāk, neiegādātos. Par spīti burvīgajam vākam un faktam, ka viens no galvenajiem varoņiem ir rotaļlietu meistars, kura ģeniālie veidojumi apdzīvo visas viņa neiedomājami plašā nama telpas, un man ir vājība uz šādiem tēliem. Tomēr šis ir gadījums, kad anotācijas salkanums jālaiž gar ausīm autora dēļ. Safona meistardarbs "Vēja ēna" mani ļoti mulsināja - pirms es to izlasīju -, jo ikviens, kas to bija lasījis, man apgalvoja, ka šis darbs ir starp viņa mīļākajām grāmatām, un tas man likās pagalam aizdomīgi. Līdz es "Vēja ēnu" izlasīju. Nu es arī saku, ka tā ir viena no maniem favorītiem. Līdzīga situācija ir arī ar "Eņģeļa spēli", par kuru gan daudzi apgalvo, ka tā neesot tik laba. Lai nu kā būtu, ir nenoliedzami, ka Safons ir cilvēciski skaidrojamas mistērijas, izmisuma un dailes meistars. Vienā no "The Watcher in the Shadows" publicētajām preses atsauksmēm ir apgalvots, ka viņš ir Stīvena Kinga un Nīla Geimena apvienojums, kas ir bīstami tuvu patiesībai. Kinga šausmas un reālisms Geimeniska misticisma glazūrā, un tas viss pasniegts burvīgā valodā. Ir tieši tik labi, cik izklausās.

"At his age, apparently all you were supposed to do was ride around on your bicycle, daydream and watch the world go by, waiting for the moment when the world would start watching you. And on Sunday afternoons, a visit to the cinema."

Pievēršoties konkrētajai grāmatai. "The Watcher in the Shadows" ir daļa no jauniešiem paredzētās Safona literatūras (par šo viņa daiļrades daļu es uzzināju tikai tad, kad jau biju pabeigusi grāmatu). Tā ir trešā grāmata triloģijā, kuras vienīgais saistelements ir noskaņa. Varbūt tieši mērķauditorijas dēļ šoreiz galvenie varoņi ir pusaudži, mīlestība ir daudz salkanāka un sižeta atrisinājums daudz paredzamāks. Nemaz nerunājot par mistikas daudz lielāko nozīmi - un daudz paranormālāko atrisinājumu, salīdzinājumā ar "Aizmirsto grāmatu kapsētas" triloģiju, kurā ietilpst abas iepriekšminētās grāmatas.

"Bad news, especially if it's full of lurid details, is wonderful at persuading people to part with their money and remind them of how good they are, for evil is always on the other side of the fence, isn't it?"

Lai arī sižetā ir caurumi un tēlos mazliet neloģikas, es uz to pieveru acis. Rotaļlietu meistara neizmērojami milzīgais nams, kurš ir pildīts ar automatoniem, kas paši no sevis iedarbojas, mežs pie viņa mājas, kurā lidinās tikai mehāniski putni, pamesta bāka, ar kuru saistās leģendas un spoku stāsti, ar kartogrāfiju un vienatni apsēstais mazais brālis.. Ir tik daudz burvīgu elementu, kas mani sajūsmina, ka es nespēju pateikt nevienu sliktu vārdu. Pilnīgi jocīgi šķiet rakstīt sajūsmas pilnu atsauksmi, ņemot vērā manu vilšanos iepriekšējā lasāmvielā. Prāts automātiski meklē mīnusus un mulst. Vienīgais, ko nevaru pārdzīvot, ir muļķīgais nosaukums - ja būtu tulkots burtiski no oriģināla, tad sanāktu "September Lights", kas man laikam patiktu labāk.

"Magic is only an extension of physics. (..) Fantasy is derived from numbers. That's the trick."

Pēc tik daudzām grāmatām, kuras man nācās ar varu izvilkt līdz beigām, kaut kas tik aizraujošs un sevī ievelkošs bija laimīga atkāpe. Ja ir tik skaisti, var paciest arī paredzamu iznākumu un muļķīgus galveno varoņu gājienus - viņiem, galu galā, ir tikai piecpadsmit. Blue Bay ir burvīga vieta, aiz kuras idilliskās maskas slēpjas daudz vairāk nekā gaidītās intrigas un čuksti. Tur ir dzīva tumsa. Pavisam nopietni.

"This time it would be forever."