Dace skatās Prāgu

Beidzot es esmu saņēmusies izveidot pirmo ierakstu blogā par to, kā man šajā Erasmus lietā iet. Parasti iedvesma man parādās tad, kad esmu iedzērusi, bet tādos gadījumos es nemēdzu atgriezties tik agri istabiņā, bet šoreiz es esmu tieši pareizajā kondīcijā (t.i. izdzērusi trīs alus un pārāk ātri atnākusi atpakaļ), lai pastāstītu, ko esmu redzējusi un ko - izdzērusi. Šeit būs gan informācija mammai par to, kur es dzīvoju un cik daudz ēdu, gan informācija Vilcēnam par to, kādus alus esmu nomēģinājusi, gan informācija pārējiem par to, ko esmu apskatījusi.



Dzīvoju es kopmītnēs "Vetrnik" (čehu garumzīmes vai kā nu to sauc man šeit nav, un man slinkums meklēt internetā) kopā ar meiteni no Vācijas. Patiesībā es esmu diezgan apmierināta, jo, lai gan Astrīda ir visai klusa un ne-ballīšcilvēks, mēs diezgan normāli saprotamies un viņa respektē to, ka es guļu šausmīgi ilgi. Patiesībā kopš atbraukšanas šeit es guļu vēl vairāk nekā mājās, un tas sāk visai kaitināt. Bet tas varbūt ir tāpēc, ka (atšķirībā no tā, ko biju gaidījusi) spilvens un sega ir tik mīlīgi, ka man gribas ņemt tos līdzi uz mājām. Tas pats ir ar dušām - vienā koridora galā ir patiešām labas, izremontētas dušas ar atsevišķām kabīnēm. Otrā galā gan ir tādas, kādas biju gaidījusi - kopējās dušas bez atdalījumiem un tā. Vienīgā jocīgā lieta ir tā, ka šeit nav nodalītas sieviešu un vīriešu dušas un tualetes. Ķipa ir, bet neviens to reāli neievēro, līdz ar to ir iespēja, ka, kad tu izģērbsies, lai ietu dušā, telpā ienāks kāds vīrietis. Vai otrādi. Bet pagaidām nekādu problēmu nav bijis - varbūt tāpēc, ka vēl nav ieradušies visi iemītnieki.
Ar ēšanu gan pagaidām ir kā ir, jo man ir problēma aizmirst paēst. Ja mājās Edgars vienmēr bija tas, kas aicināja gatavot (vai precīzāk - gatavoja), tad šeit es pagaidām pārtieku vien no maizes un makaroniem. Bet es cenšos palēnām saprast, ka dzīvošu šeit vēl ilgi, tāpēc vajag sākt gatavot arī normālu pārtiku.

"Mācos" es iekš Jan Amos Komensky University of Prague, bet patiesībā mācības labākajā gadījumā sāksies pēc divām nedēļām, jo ir kaut kādas problēmas ar studentiem no Kazahstānas, kas vēl nav ieradušies. Patiesībā visi apgalvo, ka JAKU nav laba universitāte & tur mācīties ir tik viegli, ka ikviens to var, bet es ceru, ka būs mazliet sakarīgāk, jo es tomēr mazliet iespējams gribu iemācīties kaut ko. Apsveru domu paņemt mazliet vairāk priekšmetu nekā vajadzīgs, jo pagaidām man ir tikai viens priekšmets & daži tutorials, kas nozīmē vienkārši uzrakstīt darbu un viss. Bez eksāmeniem. Protams, tas šķiet forši, bet es nezinu, vai es būtu spējīga ballēties piecus mēnešus bez apstājas.

Par ballēšanos runājot, nakts dzīve šeit tiešām ir aktīva - un katru dienu, nevis tikai nedēļas nogalēs. Es gan to pārāk neizbaudu, jo neesmu spējīga nonstopā ballēties (to var tikai spāņi), taču katru reizi, kad gribas kaut kur aiziet un padejot, tas ir iespējams. Pirmo nedēļu es patiesībā to vien darīju kā devos uz centru un dzēru alu, tāpēc tagad kaut kā mazliet vajag piebremzēt, jo bija bišķiņ par traku (varbūt arī tāpēc atveseļošanās no vienkāršas saaukstēšanās man aizņēma pusotru nedēļu & es vēl joprojām klepoju). Šodien tikai atvadījāmies no Romanas, kas bija mūsu visu badijs un bez kuras mēs visi joprojām mētātos kaut kur Prāgas ielās, bet tas arī viss.

Tātad atskaite Vilcēnam par alu:
Pilsner Urquell man tiešām ļoti, ļoti negaršo. Un tas ir vispopulārākais alus visos bāros. *sadface*
Tumšais Kozel ir labākais, ko pagaidām esmu dzērusi, taču tieši no pudeles. Izlejamā veidā viņš šķiet mazliet ūdeņains (patiesībā viss ir labāks no pudeles, kas ir ļoti savādi).
Krušovice jocīgā kārtā Latvijā ir labāka. Varbūt man vienkārši nepaveicās.
Par pārējiem īsti neprotu spriest, jo šobrīd es cenšos turēties pie pārbaudītām vērtībām, t.i. pie Kozel, jo arī Gambrinus nav baigi foršs. Tas varbūt ir tāpēc, ka esmu sieviete un man patīk ne-tik-rūgts alus, taču es biju gaidījusi kaut ko mazliet labāku.

Diemžēl Pilsner Urquell ir vienīgais alus, ko var dabūt abos foršākajos bāros, ko esmu līdz šim apmeklējusi. Viens no tiem ir "The Pub" (oriģināls nosaukums, es zinu), kur katra galda vidū ir alus krāni (kā īsti to sauc latviski?) - katrs lej pats tik, cik grib, un pēc tam samaksā. Un bārā ir arī milzīgs ekrāns, kur parādās, cik daudz ir izdzēris katrs galdiņš, cik daudz - katrs šāda veida bārs Prāgā, un cik daudz - katrs šāds bārs visā Čehijā. Alus varbūt nav labs, bet pats princips ir vienkārši lielisks. Turklāt šeit ir ļoti laba mūzika.
Otrs bārs/klubs ir "Cross Club". Es gan nezinu, vai tas tiešām ir Pilsner, ko šeit tirgo, taču garšo visai līdzīgi (pat sliktāk, es teiktu). Taču interjera ziņā šis ir lieliskākais veidojums, ko jebkad esmu redzējusi. Tas ir stīmpanka un industriālisma apvienojums, jo viss ir veidots no vecām automašīnu un citu mehānismu detaļām, lielākoties skan tehno vai industrial mūzika un pats klubs sastāv no daudz mazām telpiņām, kurās ir viegli apmaldīties. Bildes var apskatīties šeit: http://www.crossclub.cz/cs/interier/ (nav tās labākās, bet apmēram priekšstatu var gūt).

Pati pilsēta ir tiešām burvīga - pilnīgi piekrītu visiem, kas pirms manas aizbraukšanas teica: "Ak, Prāga ir tik skaista pilsēta!" Sevišķi naktī, jo tad nav daudz cilvēku un visus objektus var redzēt pilnīgi citādāk. Piemēram, Prāgas pili es neesmu īsti redzējusi dienasgaismā, jo tur mēs gājām pastaigāties divos naktī & tā bija viena no lieliskākajām pastaigām, kāda vien man šeit ir bijusi.
Ak jā, es redzēju slaveno pulksteni iekš Staromestske namesti (Old Town Square) un biju ļoti vīlusies. Nekas baigi sevišķs tur nenotiek un stilīgākā lieta ir skelets, kas rausta zvaniņu.
Rīt ir plāns doties garākā pastaigā pa ne tik zināmām vietām, līdz ar to es zināšu varbūt mazliet vairāk. Un rīt es arī barošu savus horvātu draugus ar plovu, jo - izrādās! - viņi nezina, kas tas ir.

Labi, man būtu gan jau vēl daudz ko pastāstīt, taču šobrīd man tiešām nāk miegs. Labāk būs, ja jūs man jautāsiet un tad es rakstīšu atbildes šeit.
Turklāt otrdien mēs braucam uz Budapeštu, līdz ar to man būs vēl visādas interesantas lietas, ko pastāstīt, un varbūt arī kāda bilde. Pagaidām man šķiet, ka visi fotografē, bet neviens nekur šīs bildes neliek, jo Facebookā nekā daudz nav.