Mēs zinājām, ka viņa mirs. Nāves elpa mūsu mājas gaiteņos bija jūtama jau mēnešiem, un pirms trim nedēļām ārsts šo neredzamo nojausmu apstiprināja. Viņa izdziest strauji, un mēs zinājām teju vai konkrētu dienu, kurā viņas liesma izkūpēs pavisam. Domāju, ka arī viņa pati to zināja un viņas skumji skaistais smaids, ar ko viņa atbildēja uz mūsu izveseļošanās pareģojumiem, bija atvadas.
Un varbūt tieši tāpēc, ka mēs to zinājām, nāves brīdis mūs tā satrieca, izrāva sirdi no krūtīm un iebradāja to dubļos.
es
- Dace
- Carving out his mother's larynx with a kitchen knife; in another life, he surely would have been a poet. /Kronin, The Twelve
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru