es

Mans fotoattēls
Carving out his mother's larynx with a kitchen knife; in another life, he surely would have been a poet. /Kronin, The Twelve

otrdiena, 2014. gada 30. septembris

Manas mīļgrāmatas

“Picking five favorite books is like picking the five body parts you'd most like not to lose.”
-Neil Gaiman

Pateicoties Andrejam, arī es esmu tikusi pie aicinājuma izteikties par savām mīļākajām grāmatām. Centīšos kaut ko kaut kā atlasīt un nevienu sirdij tuvu darbu neaizvainot.
Tas gan izrādījās daudz sarežģītāk nekā es sākumā iedomājos. Šis saraksts ir šķībs, greizs un nepareizs, un es zinu, ka jau rīt domāšu pavisam citādi. Pilnībā pārliecināta esmu tikai par pirmajām trim (nu, varbūt piecām) pozīcijām, bet pārējās mainās atkarībā no noskaņojuma un manas atmiņas paklausības. Nav daudz grāmatu, kas spētu mani sirdi sažņaugt tik spēcīgās spīlēs, lai es tās spētu nosaukt par savām mīļākajām. Un tomēr:


piektdiena, 2014. gada 26. septembris

"Ulubeles pasakas", Nora Ikstena

"Upe, kas rāmi plūda cauri Ulubelei, nudien bija neparasta upe."


Dieviņš ir parūpējies, lai visi neparastie ļaudis būtu atraduši savu mājvietu Ulubelē. Te sastopams gan vecais upes vērotājs Meinards un Nāves salas Strēlnieks, gan gudrības maizes cepējs Brīnumbeķeris un Kugas mājas Artiste, gan Kaparāmura spoguļzivju kārotājs Skrīveris un Kābeļu kalna Romeo un Jūlija. Te godā tiek celts Skolmeistars un Burtlicis, atkūst Ledenes atsaldētās smadzenes, bet kaunu piedzīvo nez no kurienes ieklīdušais drāķis. Un Ulubelē aug raganbekas, kuras drīkst ēst tikai tie, kuri tic, ka tās ir ēdamas. Jo tās ir gan ēdamas, gan indīgas. Viss atkarīgs no ticības.

/Gundega Blumberga, jo es labāk nepateiktu,/

trešdiena, 2014. gada 17. septembris

"My Brief History", Stephen Hawking

"My father, Frank, came from a line of tenant farmers in Yorkshire, England."





Stīvens Hokings ir viens no mūslaiku zināmākajiem (lai neieslīgtu galējībās, neteikšu, ka viszināmākais) un ievērojamākajiem zinātniekiem. Viņš pats ir sarakstījis vairākas grāmatas, no kurām mēs visi esam noteikti dzirdējuši par "A Brief History of Time" (Īsi par laika vēsturi), bet šī ir pirmā reize, kad Hokings raksta pats par sevi, savu dzīvi un ceļu līdz šim brīdim. Īsi, tīri un neticami interesanti.




trešdiena, 2014. gada 10. septembris

"Putekļi smilšu pulkstenī", Arno Jundze

"Jaunām dzīvībām atdzimšana nāk kā brīnums. Tā apstiprina to, ko šķietami nepieredzējusi dvēsele intuitīvi jutusi vienmēr. Augstāko kārtību, kas atšķir Klusuma valstību no Lielā Saprāta."




Mēs visi esam saistīti, un vispārējās likumsakarības, kas ietekmē mūsu dzīvi, mums pašiem lielākoties paslīd garām nemanītas. To, pievēršoties vairāku šķietami nesaistītu varoņu gaitām, mums stāsta Arno Jundze. Sākotnēji dažādos laikos, dažādās vietās un dažādās sociālajās grupās esošo vīriešu - galvenie varoņi - stāsti grāmatas gaitā lēnām savijas, uzsverot vienlaicīgi gan indivīda nenozīmību, gan neiedomājamo svarīgumu pasaulē.




trešdiena, 2014. gada 30. jūlijs

"The Hitchhiker's Guide to the Galaxy", Douglas Adams

"Far out in the uncharted backwaters of the unfashionable end of the Western Spiral arm of the Galaxy lies a small unregarded yellow sun. Orbiting this at a distance of roughly ninety-eight million miles is an utterly insignificant little blue-green planet whose ape-descended life forms are so amazingly primitive that they still think digital watches are a pretty neat idea."


Artūram Dentam šķita, ka visa viņa dzīve ir sagriezusies kājām gaisā, mirklī, kad viņš uzzināja - viņa māju šodien nojauks, lai atbrīvotu vietu apvedceļam. Viņam nebija ne jausmas, ka vēl pēc pāris stundām izrādīsies, ka visu viņa planētu šodien iznīcinās, lai atbrīvotu vietu starpgalaktiskajai autostrādei. Artūrs ir vienīgais cilvēks, kas no šīs katastrofas pēdējā brīdī tiek izrauts, un viņš kopā ar savu glābēju - Fordu Prefektu, ceļveža The Hitchhiker's Guide to the Galaxy papildinātāju no nelielas planētas pie Betelgeizes, - dodas stopējienā pa galaktiku. Jo kāda gan vairs ir izvēle? Un kāda ir varbūtība veiksmei?


ceturtdiena, 2014. gada 10. jūlijs

"Do No Harm. Stories of Life, Death and Brain Surgery", Henry Marsh

"If we are ill and in hospital, fearing for our life, awaiting terrifying surgery, we have to trust the doctors treating us - at least, life is very difficult if we don't."



Ārsti - gluži kā policisti, ugunsdzēsēji un citi glābēji - savā cilvēces glābšanas misijā ir zaudējuši cilvēcību apkārtējo acīs. Mēs uzskatām, ka lai nu kurš, bet ārsts jau nu noteikti zinās, ko darīt, kā palīdzēt, un viņa viedoklis ir vienīgais pareizais. Neiroķirurgs Henrijs Maršs šo glorificējošo priekškaru ir nolēmis noraut, atklājot mums - pacientiem - patieso slimnīcas aizkulišu seju, kurā atspoguļojas smagi lēmumi, liktenīgas kļūdas, konstants uztraukums un nāves dvesma pakausī. Šajos stāstos iz dzīves mijas gan sāpīgu misēkļu retrospekcijas, gan bezgalīgi pateicīgu pacientu veiksmes stāsti. Viss, kas ir smadzeņu ķirurga ikdiena.


svētdiena, 2014. gada 29. jūnijs

"Rakstu vācēja ceļš", Jānis Valks

"Uzstājīgi klauvējieni atmodināja rakstu vācēju Tago no pussnaudas, kurā viņš bija iegrimis, domādams, ko lai vēl ieraksta dienasgrāmatā par savu pēdējo ceļojumu."



Litera ir pilsēta, kas centrējas ap Galveno bibliotēku - lielāko zināšanu krātuvi Impērijā -, un visa tās industrija ir fokusēta uz zināšanu savākšanu, iemūžināšanu un saglabāšanu. Rakstu vācējs Tagoberts Dazdranagons ir labākais savā lauciņā, taču jau pārāk ilgi viņam ir nācies nīkt uz vietas, un viņa ceļotāja gars to nespēj paciest.
Tomēr, kad viņam beidzot tiek uzdots uzdevums, tas ne tuvu nav tāds, kādu Tago ir gaidījis. Lai atrastu mītisko priekšmetu, kuru Galvenais virsbibliotekārs ir nolēmis iegūt Literas īpašumā, rakstu vācējam būs jāpaļaujas vien pašam uz sevi, ceļabiedriem ēzeli un suni, un no grāmatas izplēstu lapiņu ar neskaidriem norādījumiem.