"The Hitchhiker's Guide to the Galaxy", Douglas Adams

"Far out in the uncharted backwaters of the unfashionable end of the Western Spiral arm of the Galaxy lies a small unregarded yellow sun. Orbiting this at a distance of roughly ninety-eight million miles is an utterly insignificant little blue-green planet whose ape-descended life forms are so amazingly primitive that they still think digital watches are a pretty neat idea."

Artūram Dentam šķita, ka visa viņa dzīve ir sagriezusies kājām gaisā, mirklī, kad viņš uzzināja - viņa māju šodien nojauks, lai atbrīvotu vietu apvedceļam. Viņam nebija ne jausmas, ka vēl pēc pāris stundām izrādīsies, ka visu viņa planētu šodien iznīcinās, lai atbrīvotu vietu starpgalaktiskajai autostrādei. Artūrs ir vienīgais cilvēks, kas no šīs katastrofas pēdējā brīdī tiek izrauts, un viņš kopā ar savu glābēju - Fordu Prefektu, ceļveža The Hitchhiker's Guide to the Galaxy papildinātāju no nelielas planētas pie Betelgeizes, - dodas stopējienā pa galaktiku. Jo kāda gan vairs ir izvēle? Un kāda ir varbūtība veiksmei?

"Do No Harm. Stories of Life, Death and Brain Surgery", Henry Marsh

"If we are ill and in hospital, fearing for our life, awaiting terrifying surgery, we have to trust the doctors treating us - at least, life is very difficult if we don't."

Ārsti - gluži kā policisti, ugunsdzēsēji un citi glābēji - savā cilvēces glābšanas misijā ir zaudējuši cilvēcību apkārtējo acīs. Mēs uzskatām, ka lai nu kurš, bet ārsts jau nu noteikti zinās, ko darīt, kā palīdzēt, un viņa viedoklis ir vienīgais pareizais. Neiroķirurgs Henrijs Maršs šo glorificējošo priekškaru ir nolēmis noraut, atklājot mums - pacientiem - patieso slimnīcas aizkulišu seju, kurā atspoguļojas smagi lēmumi, liktenīgas kļūdas, konstants uztraukums un nāves dvesma pakausī. Šajos stāstos iz dzīves mijas gan sāpīgu misēkļu retrospekcijas, gan bezgalīgi pateicīgu pacientu veiksmes stāsti. Viss, kas ir smadzeņu ķirurga ikdiena.

"Rakstu vācēja ceļš", Jānis Valks

"Uzstājīgi klauvējieni atmodināja rakstu vācēju Tago no pussnaudas, kurā viņš bija iegrimis, domādams, ko lai vēl ieraksta dienasgrāmatā par savu pēdējo ceļojumu."

Litera ir pilsēta, kas centrējas ap Galveno bibliotēku - lielāko zināšanu krātuvi Impērijā -, un visa tās industrija ir fokusēta uz zināšanu savākšanu, iemūžināšanu un saglabāšanu. Rakstu vācējs Tagoberts Dazdranagons ir labākais savā lauciņā, taču jau pārāk ilgi viņam ir nācies nīkt uz vietas, un viņa ceļotāja gars to nespēj paciest.

Tomēr, kad viņam beidzot tiek uzdots uzdevums, tas ne tuvu nav tāds, kādu Tago ir gaidījis. Lai atrastu mītisko priekšmetu, kuru Galvenais virsbibliotekārs ir nolēmis iegūt Literas īpašumā, rakstu vācējam būs jāpaļaujas vien pašam uz sevi, ceļabiedriem ēzeli un suni, un no grāmatas izplēstu lapiņu ar neskaidriem norādījumiem.

"The Ocean at the End of the Lane", Neil Gaiman

"It was only a duckpond, out at the back of the farm. It wasn't very big.

Lettie Hempstock said it was an ocean, but I knew that was silly. She said they'd come here across the ocean from the old country."

Mūsu rotaļas ar atmiņu (vai atmiņas rotaļas ar mums) ir neizskaidrojamas. Stāstītājs atceras, ka pirms četrdesmit gadiem - kad viņa bērnības nams vēl nebija nojaukts un piemājas iela bija izdangāts zemes ceļš - šīs ielas galā dzīvoja meitene, kas drīz pēc viņu iepazīšanās aizbrauca uz Austrāliju. Un tomēr tad, kad viņš, bēgot no bērēm, aizbrauc līdz draudzenes mājai un dīķim, ko Letija sauca par okeānu, kaut kur prāta nostūrī pamostas citas atmiņas. Tumšas, biedējošas un prātam neaptveramas. Tādas, kuru pieņemšana liktu apšaubīt acīmredzamās realitātes patiesumu. Pat vairāk - pieņemot, ka dīķis nudien ir okeāns, nāktos atzīt, ka realitāte ir vien dziļumam pārsegts šķidrauts.

"Pasaki Lukrēcijam", Liāna Miķelsone

"Vai jūs zināt, cik skaists ir Neapoles līcis? Ja ne, tad būs vien man jānotic uz vārda, jo nu jau veselu dienu mēs ar vīru braucam gar to."

Pompeju vēsturiskā diskursa un mūsdienu slimnīcas vides iedvesmotais "Pasaki Lukrēcijam" ir stāsts par kādas ķirurģes sevis, savas laimes un sirdsmiera meklējumiem. Mīlestība pret dzīvības teju pamesto Jāni ar eņģeļa rokām, ceļojums uz Franciju pie šķietami perfektās draudzenes, pārceļojumi tagadnes braucienā uz Itāliju un citas realitātes triviālās detaļas tiek reizēm pārrautas ar atkāpēm laikā, kad krāšņie un varenie Pompeji joprojām lūkojās uz Etnu ar pelnu neaizklātu seju. Laiki mainās, bet cilvēki paliek tie paši.

"Haosa spēle" (triloģija), Patriks Ness

"Pirmais, ko uzzini, kad tavs suns iemācās runāt, ir tas, ka suņiem vispār nav nekā daudz sakāma. Vismaz nekā prātīga."

Tods ir pēdējais zēns Prentistaunā, kas ir palikusi vienīgā cilvēku apdzīvotā saliņa uz svešās planētas, dēvētas par Jauno Pasauli, un tajā karu ar vietējiem iedzīvotājiem izdzīvojuši tikai vīrieši. Šajā zemē ikvienai dzīvajai būtnei piemīt Troksnis - ir dzirdamas ne vien līdzcilvēku domas, bet arī dzīvnieku instinkti un, šķiet, pat purvam ir sava balss. Tods ir pieradis dzīvot konstantā troksnī, lai arī viņa dumjajam sunim nav daudz nekā, ko teikt, un viņš labprāt nejustu no vīra kārtā ieceltajiem puikām nākošo nicinājumu. Tomēr tāda ir viņa pasaule.

Līdz brīdim, kad viņš purvā sastop Klusumu. Un tas ir tikai pirmais solis līdz viss, kas līdz šim šķita neapgāžama patiesība, sagrūs drupās.

"Good Omens", Terry Pratchett & Neil Gaiman

"It was a nice day.

All the days had been nice. There had been rather more than seven so far, and rain hadn't been invented yet."

Cilvēcei vienmēr ir paticis paredzēt pasaules galu, un nu jau tas ir novedis pie tā, ka kārtējā Armagedona datumā tiek rīkotas apjomīgas ballītes (nu, vai masu pašnāvības - atkarībā, ar kādiem cilvēkiem tu dzīves laikā esi sadraudzējies) un nākamās dienas ir pildītas ar neskaitāmiem ironiskiem jociņiem. Taču vienīgā grāmata, kas pilnīgi precīzi noteikusi apokalipses datumu, - "Jaukie un precīzie Agneses Nuteres pareģojumi" - nekad nav kļuvusi populāra. Līdz ar to neviens, izņemot Elles un Debesu spēkus, nenojauš, ka pasaule ies bojā sestdien ap tējas laiku.

Un neviens, pat ne Elles un Debesu spēki, nenojauš, ka Antikrists ir pazudis un ka tā vēl ir mazākā problēma, ar ko viņiem nāksies saskarties.