"Analfabēte, kas prata rēķināt", Jūnass Jūnasons

"Statistiskā iespēja, ka analfabēte septiņdesmito gadu Sueto izaugs liela un kādu dienu atradīsies iespundēta kartupeļu pārvadāmajā furgonā kopā ar Zviedrijas karali un premjerministru, ir viens pret četrdesmit pieciem miljardiem septiņsimt sešdesmit sešiem miljoniem divsimt divpadsmit tūkstošiem astoņsimt desmit.

Pēc minētās analfabētes pašas aprēķiniem."

Nombeko ir apsviedīga, gudra, viltīga un izveicīga meitene ar prātam neaptveramām spējām matemātikā. Vienīgā nelaime - viņa ir piedzimusi melnādaina un Dienvidāfrikā. Tādēļ viņa tīra atejas un neprot lasīt. Līdz brīdim, kad viņu notriec automašīna.

Holgers 1 un Holgers 2 ir dvīņubrāļi, kas audzināti īsteni republiskā garā Zviedrijas monarhijā. Viens no viņiem ir idiots, bet otrs neeksistē.

Viņu dzīves par parastām nosaukt nevarētu neviens, bet tas, kas notiek, viņiem sastopoties, pārspēj visas iztēles robežas.

"Neatrodamā", Giliana Flinna

"Domājot par sievu, man vienmēr jādomā par viņas galvu. Sākot jau ar tās formu."

Ir Dannu pāra piektā laulību gadadiena. Ir pagājuši divi stagnācijas, nesarunāšanās un nīgruma pilni gadi. Un tomēr Niks zina, ka mājās viņu gaidīs tradīcija - ikgadējo dārgumu medību pirmais pavediens.

Tas viņu gaida gan. Bet sieva ir pagaisusi bez pēdām.

Visas norādes liecina, ka - kā jau parasti - vainojams ir vīrs. Bet vai tiešām tikai parastas laulāto nesaskaņas slēpās aiz Nika un Eimijas attiecību ieplaisājušās fasādes?

"More Than This", Patrick Ness

"Here is the boy, drowning."

Setam ir sešpadsmit gadu, salauzta sirds un pilnas plaušas ūdens. Viņš slīkst. Pēdējos savas dzīves mirkļos puisis sajūt vien pārsteidzoši spēcīgu vēlmi dzīvot un asas sāpes lāpstiņā, kad tā tiek pārlauzta pret klintīm.

Un tomēr viņš pamostas. Savas bērnības mājas pagalmā, puskails, izslāpis, bezspēcīgs un pilnīgi viens. Pasaule ir klāta putekļiem, itin viss ir aizaudzis un sabojājies. Vienīgā dzirdamā skaņa ir viņa paša elpa.

Sets ir pamodies ellē. Jo kas gan cits šī neiespējamā vieta varētu būt?

Manas mīļgrāmatas

“Picking five favorite books is like picking the five body parts you'd most like not to lose.”

-Neil Gaiman

Pateicoties Andrejam, arī es esmu tikusi pie aicinājuma izteikties par savām mīļākajām grāmatām. Centīšos kaut ko kaut kā atlasīt un nevienu sirdij tuvu darbu neaizvainot.

Tas gan izrādījās daudz sarežģītāk nekā es sākumā iedomājos. Šis saraksts ir šķībs, greizs un nepareizs, un es zinu, ka jau rīt domāšu pavisam citādi. Pilnībā pārliecināta esmu tikai par pirmajām trim (nu, varbūt piecām) pozīcijām, bet pārējās mainās atkarībā no noskaņojuma un manas atmiņas paklausības. Nav daudz grāmatu, kas spētu mani sirdi sažņaugt tik spēcīgās spīlēs, lai es tās spētu nosaukt par savām mīļākajām. Un tomēr:

"Ulubeles pasakas", Nora Ikstena

"Upe, kas rāmi plūda cauri Ulubelei, nudien bija neparasta upe."

Dieviņš ir parūpējies, lai visi neparastie ļaudis būtu atraduši savu mājvietu Ulubelē. Te sastopams gan vecais upes vērotājs Meinards un Nāves salas Strēlnieks, gan gudrības maizes cepējs Brīnumbeķeris un Kugas mājas Artiste, gan Kaparāmura spoguļzivju kārotājs Skrīveris un Kābeļu kalna Romeo un Jūlija. Te godā tiek celts Skolmeistars un Burtlicis, atkūst Ledenes atsaldētās smadzenes, bet kaunu piedzīvo nez no kurienes ieklīdušais drāķis. Un Ulubelē aug raganbekas, kuras drīkst ēst tikai tie, kuri tic, ka tās ir ēdamas. Jo tās ir gan ēdamas, gan indīgas. Viss atkarīgs no ticības.

/Gundega Blumberga, jo es labāk nepateiktu,/

"My Brief History", Stephen Hawking

"My father, Frank, came from a line of tenant farmers in Yorkshire, England."

Stīvens Hokings ir viens no mūslaiku zināmākajiem (lai neieslīgtu galējībās, neteikšu, ka viszināmākais) un ievērojamākajiem zinātniekiem. Viņš pats ir sarakstījis vairākas grāmatas, no kurām mēs visi esam noteikti dzirdējuši par "A Brief History of Time" (Īsi par laika vēsturi), bet šī ir pirmā reize, kad Hokings raksta pats par sevi, savu dzīvi un ceļu līdz šim brīdim. Īsi, tīri un neticami interesanti.

"Putekļi smilšu pulkstenī", Arno Jundze

"Jaunām dzīvībām atdzimšana nāk kā brīnums. Tā apstiprina to, ko šķietami nepieredzējusi dvēsele intuitīvi jutusi vienmēr. Augstāko kārtību, kas atšķir Klusuma valstību no Lielā Saprāta."

Mēs visi esam saistīti, un vispārējās likumsakarības, kas ietekmē mūsu dzīvi, mums pašiem lielākoties paslīd garām nemanītas. To, pievēršoties vairāku šķietami nesaistītu varoņu gaitām, mums stāsta Arno Jundze. Sākotnēji dažādos laikos, dažādās vietās un dažādās sociālajās grupās esošo vīriešu - galvenie varoņi - stāsti grāmatas gaitā lēnām savijas, uzsverot vienlaicīgi gan indivīda nenozīmību, gan neiedomājamo svarīgumu pasaulē.