Pavisam nesen kāds draugs, apskatījies manu blogu, pajautāja, kāpēc man nav "sen neesmu šeit rakstījusi" ieraksta. Lai arī šādi vietas aizpildītāji nav pārlieku interesanti, taisnība jau viņam bija - sen neesmu šeit rakstījusi. Kādu laiku mocījos ar vainas apziņu par šīs burvīgās aktivitātes pārtraukšanu (darbs un bakalaurs, un slinkums, un "kā es tā tagad atsākšu?"), un tagad Spīgana ir man padevusi stafetes kociņu "Pieci pirmie teikumi" akcijā. Uztvēru to kā mājienu ar sētas mietu un, piedurknes uzrotījusi, nolēmu vismaz mēģināt likt šim blogam atkal elpot.
Šī konkrētā stafete aicina atkal atvērt pēdējās piecas lasītās grāmatas un izvilkt no tām pirmo teikumu. Atcerēties pirmo acu uzmetienu skatuvei, sajust pirmās priekšnojautu vēsmas. Vai tieši otrādi - pirmo mezglu atšķetināmā kamolā.
Patiesībā šāds uzdevums man nemaz nav tik svešs - katra mana recenzija sākas ar konkrētās grāmatas pirmo (vai pirmajiem) teikumu. Jo jebkādā pirmsākumā ir šarms - gluži tāpat kā noslēgumā.
